Laipas & pontoni
- Laipas apdare ar priedes / egles materiālu
- Pludiņi pildīti ar polistirena šūnu tehnoloģiju
- Kravnesība pludiņam 220-330 litri uz vienību
- Pielāgota uzejas tiltiņa izgatavošana
- Stiprināšana ar skrūvpāļiem, enkuriem
- Papildaprīkojumā trepes, margas, knehts, u.c.
- Detaļas un savienojumi karsti cinkoti
- Izgatavošanas termiņš līdz 20 dienām
Pontonu koka laipa
€900.00
Galds ĶEKAVA
€175.00
Baltais amūrs
€6.00
Kubls ar integrēto krāsni
€1,800.00
Lielais "barbekju"
€520.00
Kāpēc ūdenstilpes aizaug?
Ūdenstilpju aizaugšana jeb tā saukto eitrofikācijas procesu veicina augu pirmprodukcijas kāpināšana, kas tiek izraisīta ar barības vielu koncetrācijas pieaugumu ūdenī. Tas ir process, kad ūdenstilpē ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas sākumā novērojama kā ūdenszāļu pastiprināta augšana, aļģu attīstība, pēcāk kā organisko vielu uzkrāšanās, duņu esamība gūltnē un ūdens krāsas, smaržas pasliktināšanos ūdenstilpē. Ar laiku tā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās un dīķa vai ezera pārpurvošanās. Eitrofikācija ir dabīgs un pilnīgi normāls process, kas agri vai vēlu piemeklē katru ūdenstilpi, kurai ir salīdzinoši neliels dziļums un lēnas straumes esamība. Ūdenszāles nosedz ūdens virskārtu, kā rezultātā ūdens dziļākajos slāņos vairs nenokļūst gaisma, veicinot eitrofikācijas procesa attīstību. Tādējādi ūdenstilpē nenotiek ūdens apmaiņa starp slāņiem, ūdens stāv un augšējie slāņi ātri uzsilt, sāk ziedēt, savukārt apakšējie ūdens slāņi netiek bagātināti ar skābekli, kā rezultātā veidojas tā sauktais siltumnīcas efekts. Tas agri vai vēlu noved jebkuru ūdenstilpi līdz nepievilcīgam vizuālam skatam, ūdenszāļu pastiprinātu vairošanos un veicina slāpšanas risku dzivām būtnēm šajā ūdenstilpē.
Kā pareizi attīrīt ūdenstilpes?
Tīrīšana dīķi, ezeros vai upes krastos būtu jāisteno tad, kad aizaugums ar ūdenszālēm sasniedz vismaz 15-20% no kopējās platības. Dīķa vai ezera pļaušanu vēlams veikt laika periodā no jūnija sākuma (nārstošans laiks) līdz pat rudens beigām. Taču ņemot vērā šodienas mainīgos laikapstākļus, to var veikt no agra pavasara (aprīlis, maijs) līdz vēlam rudenim (oktobris, novembris), kad ūdenstilpe ir atbrīvojusies no ledus kārtas un attīrīšana neietekmē putnu ligzdošanu vai zivju nārstošanu. Pēc attīrīšanas makrofīti jeb augu masa ir jāizgrābj krastā, lai nepieļautu zemāk esošo udenstilpes posmu piesārņošanos ar trūdvielām un eitrofikācijas procesa turpināšanos. Lielu ezeru un upju attīrīšana vēlama ne retāk kā reizi 2-3 gados. Mazāku ūdenstilpju gadījumā ar lēnāku straumi, tīrīšana būtu jāveic ik sezonu. Pļaušanas insensivitāte ir atkarīga no tā, kad pēdējo reizi ūdenstilpē ir kaut kas darīts - frēzēts, pļauts, rakts, sūknēts. Attīrīšanas process vienas sezonas laikā būtu jāatkarto divas līdz trīs reizes (pavasaris, vasara, rudens), kas gandrīz pilnībā iznīcinātu ūdensaugu esamību un nodrošinātu darba kvalitāti ilgākam laika posmam.
Kā cīnīties ar ūdenstilpes aizaugšanu turpmāk?
Ir vairāki veidi kā cīnities ar ūdenszālēm un ūdenstilpju aizaugšanu. Pirmkārt, mazos dīķos, karjeros un ezeros būtu svarīgi attīrīt ūdens ieteku vai izteku - tie var būt grāvji, pazemes avoti vai kanāli. Tas veicinās lielāku ūdens apmaiņu nelielās ūdenstilpēs ar salīdzinoši nelielu ūdenstilpes dziļumu. Kā vēl vienu veidu pret eitrofikācijas procesu var minēt koku vai krūmu joslu stādīšanu ūdenstilpes krastos. Viens no risinājumi ir stādīt kārklus, melalkšņus, baltalkšņus un ievas ne vairāk kā 1-2 kokus uz 1 m2 krasta linijā vismaz 0,5 metrus no ūdens krasta līnijas. Visu krastu gan nostādīt ar kokiem nav vēlams, vidēji no krasta līnijas 20-30 procentiem ir jāatstāj neapstādīti. Koku un krūmu josla noēno ūdenstilpes krastus, kā rezultātā izzūd augstākie makrofīti un krastā augošie lakstaugi, savukārt koku joslu sakņu sistēma nostiprina krastus pret eroziju. Ūdensaugi sāk vairoties tieši no seklāka ūdens līmeņa, veidojot kā trepītes uz lielāku dziļumu un eitrofikācijas procesa turpināšanu. Visbeidzot, ir arī dzīvas radības, kas iekāro un labprāt barojas no ūdenszālem - Baltais amūrs vai Baltais platpieris. Šīs zivis var palīdzēt cīnīties pret apaugumiem un ūdenszālēm ilgstošā laika posmā. Svarīgi ir veidot apstākļus, lai šī zivs varētu iedzīvoties Jūsu ūdensilpē un justies droši, tāpēc noteikti līdz tam būtu jāizķer plēsēji - līdakas vai sami. Amūrs vai platpieris, protams, nespēs Jums palīdzēt tikt galā ar jau aizaugušu ūdenstilpi, tā vairāk palīdzēs uzturēt ūdenstilpē līdzsvaru un palēlināt eitrofikācija procesu pēc mehāniskās vai bakteriālās tīrīšanas. Protams, šeit derētu elementāra likumsakarība - jo lielāka būs ūdenstilpe, jo vairāk zivju būs nepieciešams.
